Dzejas dienu nedēļa "Dzeja dzīvo dzīvu dzīvi."
Kā ik rudeni, arī šogad, klāt - Dzejas dienas - jau 60 reizi! Arī mūsu skolā norisinājās Dzejas dienu nedēļa "Dzeja dzīvo dzīvu dzīvi."
Ko mēs paveicām šajā nedēļā? Ļoti daudz!
Visi un katrs, lasījām daudz un dažādus dzejoļus.
Iepazinām dzejniekus, kas raksta dzejoļus gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Rakstījām Dzīvos dzejoļus, sacerējām savus dzejolīšus, radījām savas ilustrācijas mīļākajiem dzejoļiem.
Savukārt, O. Vācieša "Astoņi kustoņi" pat tika iestudēti sk.Sanitas vadībā. Bet M.Zālītes dzejoli "Tik un tā" kopīgi izdziedājām, jo tik mīļa mums mūsu Latvija, kura "par lielu, lai paņemtu klēpī, bet par mazu, lai palaistu vienu pasaules plašajos ceļos..." Bijām ļoti radoši! Tā sakot, ļāvām dzejai dzīvot dzīvu dzīvi - jo tikai tā dzeja dzīvo, ja to lasām un par to domājam.
Bet kāpēc lasīt dzeju? To kopīgiem spēkiem noskaidrojām un secinājām: tāpēc, ka dzeja ik dienas palīdz mums nokļūt vietās, kurās ikdienā nemaz netiekam un pat visbiežāk nepamanām apkārt notiekošo, jo katrs dzejolis - nopietns vai bļēņdarīgs, rosina paraudzīties uz pasauli no cita skatupunkta, vienlaikus arvien vairāk iepazīstot sevi.
Tā Dzejas dienu nedēļa skolā izvērtās par sirsnīgu un iedvesmojošu piedzīvojumu, kas bērniem sniedza iespēju attīstīt iztēli, valodas prasmes un piedzīvot kopības sajūtu, svinot kultūras tradīcijas.
Kā teicis Fr.Bārda savā dzejolī "Lūgšana" - Lai zemei sāpes nav, kad manas kājas to min.. Un lai nav neviena, ja tas var būt - dvēsele bez saules stara. Lai mums izdodas lasīt dzeju un ļaut tai darboties mūsos!
Paldies - visiem, kas iesaistījās un darīja šo nedēļu iespējamu!
